Autors: Anita Muižniece, privātās vidusskolas Patnis projekta vadītāja, M.Sc.Ed.
Jau iepriekš rakstīju, un, šķiet, par to nu jau beidzamos vismaz desmit gadus runā nemitīgi - mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē izglītība piedzīvo pārmaiņas. Skaidrs, ka šajā pārmaiņu posmā arī pedagogi nemitīgi meklē arvien jaunas pieejas, lai skolēnus vairāk iesaistītu mācību darbā, tāpēc projektos balstīta mācīšanās jau kādu laiku ir nostiprinājusies pedagoģijā kā spēcīga metode, ar kuras palīdzību varam aizsniegties tālāk, skolēniem piedāvājot autentiskas un praktiskas pieredzes veidošanu un vienlaikus veicinot 21.gadsimtam nozīmīgu prasmju - kritiskā domāšana, sadarbība, zināšanu pielietošana reālajā pasaulē - attīstīšanu.
Daudzi, izdzirdot par šo pieeju, nereti vaicā: “Vai tiešām labāka par tradicionālām mācību stundām? Vai tiešām mans bērns apgūs arī svarīgas zināšanas? Vai vispār kaut ko var iemācīties, strādājot grupās un pašiem pētot?” Un, protams, vēl ir virkne citu, ne mazāk saprotamu un tajā pat laikā būtisku, jautājumu, tāpēc šajā rakstā mēģināšu atbildēt uz to, kas tad īsti lācītim vēderā un kas jāņem vērā, izvēloties strādāt ar šo metodi, tāpēc sākšu ar trīs priekšrocībām, ko sniedz projektos balstīta mācīšanās skolā salīdzinājumā ar tradicionālām mācību stundām.
Pirmkārt, tā ir autentiska mācīšanās pieredze. Patiesi - projektos balstīta mācīšanās faktiski iegremdē skolēnus reālās dzīves situācijās un scenārijos, tādējādi ļaujot viņiem risināt sarežģītas problēmas un izaicinājumus, ar ko ikdienā saskaras dažādu jomu profesionāļi. Iesaistoties šādu uzdevumu veikšanā, skolēni veido dziļāku izpratni par mācību vielu un tās praktisko pielietojumu. Piemēram, projekts par ilgtspējīgu enerģiju var ietvert funkcionējošas ar saules enerģiju darbināmas ierīces projektēšanu un būvniecību, un šāda pieredze nenoliedzami iedvesmo, attīsta radošumu, problēmu risināšanas prasmi un garantē patiesu aizraušanos ar mācībām.
Otrkārt - sadarbība un komunikācijas prasmes. Pasaulē, kurā dzīvojam šodien un kurā it viss ir savstarpēji saistīts, vairs nav iedomājams, ka spējam veiksmīgi pastāvēt un gūt panākumus bez spējas sadarboties un efektīvi komunicēt. Un, ja runājam par to, kā attīstīt šīs prasmes, uzskatu, ka tieši projektos balstīta mācīšanās rada ideālu vidi skolēniem, lai šīs prasmes pilnveidotu, jo savstarpēja sadarbība projektos kā ikdienas mācību komponente ļauj skolēniem strādāt komandās, apvienojot savus dažādus talantus, redzējumus un zināšanas. Savukārt caur jēgpilnu mijiedarbību un dalītu atbildību tiek attīstītas svarīgas starppersonu prasmes, kas noderēs ne vien skolā, bet arī profesionālajā dzīvē.
Un visbeidzot - tā ir dziļāka izpratne un zināšanu noturība. Tradicionālā mācīšanās bieži balstās uz iegaumēšanu un virspusēju izpratni par apgūstamo mācību vielu. Turpretī projektos balstīta mācīšanās veicina dziļu mācīšanos, mudinot skolēnus pētīt, analizēt un sintezēt iegūto informāciju - tā aizsniedzot dziļākos domāšanas līmeņus. Tieši iesaistoties praktiskos projektos, skolēni savstarpēji sasaista dāžadus jēdzienus, pēta starpdisciplināras attiecības un veido holistisku izpratni par mācību vielu, kā arī uzlabo zināšanu noturību un sniedz iespēju pielietot zināšanas praktiskās situācijās.
Jā, projektos balstīta mācīšanās ir būtiski atšķirīga no tradicionālajām pieejām mācībām. Pasīvas macīšanās un zināšanu uzsūkšanas vietā skolēni nu aktīvi piedalās mācību procesā. Ar projektos balstītu mācīšanos viņi paši vada savu mācīšanos, līdztekus uzņemoties atbildību par saviem projektiem, izvirza mērķus un seko līdzi izaugsmei. Arī pētījumi pierāda, ka pāreja no uz skolotāju centrētas mācīšanās uz skolēncentrētu izpēti daudzkārt vairāk veicina motivāciju, zinātkāri un arī atbildības sajūtu par savu izglītību.
Manuprāt, par patiesi izcilu pieeju mācībām projektos balstītu mācīšanos padara tās atbilstība 21. gadsimta prasībām. Laikmetā, ko raksturo pastāvīgas pārmaiņas, projektos balstīta mācīšanās garantē skolēniem svarīgāko kompetenču attīstīšanu - kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu un spēju pielāgoties - prasmes, kas tiek novērtētas mūsdienu darba tirgū.
Tomēr, neskatoties uz virkni pozitīvo lietu, ko pāreja uz projektos balstītu mācīšanos ienes mācību procesā un rezultātos, ir vairāki faktori, kas jāņem vērā pedagogiem un skolas vadībai, izlemjot par šo virzienu. Skaidrs, ka projektos balstīta mācīšanās pierādīti uzlabo skolēnu motivāciju, nodrošina arī personalizētu mācīšanos, ņemot vērā dažādos skolēnu mācīšanās stilus un intereses, taču skolotājam, strādājot ar projektos balstītu mācīšanās metodi, jābūt ne tikai izcilam konkrētā mācību priekšmeta pasniedzējam, bet jāpievērš īpaša uzmanība virknei faktoru, kas, ja ignorēti, var ne tikai traucēt sasniegt paredzētos mācību rezultātus, bet faktiski radīt iespaidu, ka šī metode nekam neder. Tāpēc, lūk, svarīgākais, ko paturēt prātā, lai novērstu iespējamos riskus, ieviešot projektos balstītu mācīšanos.
Pirmkārt, tā ir laika plānošana. Ir jāsāk ar skaidra laika grafika izveidošanu katram no projektiem, sadalot to īsākā laikā paveicamos uzdevumos un nosakot konkrētus termiņus to izpildei. Šajā procesā tikpat būtiski, kā pašiem spēt plānot, ir svarīgi arī skolēniem mācīt efektīvas laika pārvaldības prasmes, tostarp prioritāšu noteikšanu, grafiku veidošanu un progresa uzraudzību. No skolotāja puses ir svarīgi nodrošināt skolēniem regulāru atskaites punktu esamību un iespēju periodiski pārskatīt izvēlētās laika pārvaldīšanas stratēģijas.
Otrkārt, panākumu atslēga būs sekmīga grupu darba koordinēšana, tāpēc māciet skolēniem sadarboties - piemēram, efektīvu komunikāciju, aktīvu klausīšanos un konfliktu risināšanu. Tāpat nozīme būs pienākumu piešķiršanai katrā grupā, tā veicinot skolēnu atbildību un nodrošinātu, ka ikviens no grupas dalībniekiem piedalās un jūtas nozīmīgs projekta veikšanā. Un, protams, ar skolēniem regulāri jāpārrunā progress, lai jau sākotnēji būtu iespējams risināt sarežģījumus un palīdzēt ar atbilstošiem norādījumiem, kā to iespējams risināt.
Ne velti Lords Kelvins savulaik bijis autors nu jau leģendārajam teicienam: “Ja tu to nevari izmērīt, tad tu nevari to uzlabot.” Tāpēc jau pirms projekta uzsākšanas skolotājam ir jāizstrādā skaidri tā vērtēšanas kritēriji, iekļaujot gan regulārus vērtējumus procesa gaitā, gan vērtējumus par gala rezultātu, kam, protams, jāatspoguļo projekta sasniedzamie rezultāti un uzdevumu sarežģītības līmeņi. Ir jāsniedz skaidras ekspektācijas un vadlīnijas, lai palīdzētu skolēniem saprast, kas tieši un kā tiks vērtēts.
Un, lai patiesi, ieviešot projektos balstītu mācīšanos, būtu iespējams sasniegt tos mācību uzlabojumus, par ko sākotnēji rakstīju, ir jāatceras divas pamatlietas - laiks un rūpīga plānošana. Ir jāiegulda laiks labi strukturētu projektu izstrādei, lai tie atbilstu mācību priekšmetu standartiem un tajos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Jau laikus ir jāparedz, kādi resursi, materiāli, tehnoloģijas būs nepieciešamas. Kaut kādā mērā, tieši skolotājam vislabāk pazīstot savus skolēnus, jāspēj būt tādam kā pareģim, apsverot iespējamos izaicinājumus vai šķēršļus un laikus izstrādājot rīcības plānus, lai šīs grūtības pārvarētu.
Bet, lai cik izaicinošs šis process varētu sākotnēji šķist, noslēgumā vēlos iedrošināt - projektos balstīta mācīšanās diezgan precīzi ataino pārmaiņas: atvadīšanos no frontālām, skolotāja centrētām mācību stundām un ceļu pretī dinamiskai, skolēnu centrētai pasaules pētīšanai, kas bagāta ar autentiskām pieredzēm, nemitīgu savstarpējo sadarbību un jēgpilnu, dziļu, taču patiesi aizraujošu mācīšanos. Projektos balstīta mācīšanās sagatavo skolēnus panākumiem 21.gadsimta izaicinājumos un nezināmajā, tāpēc atcerēsimies, ka, lai arī šai metodei ir savi izaicinājumi, ieguvumi, ko tā sniedz, krietni pārspēj iespējamos sarežģījumus. Tāpēc tieši tagad ir īstais laiks mums - izglītības entuziastiem - uzdrīkstēties kļūt mūsdienīgākiem, lai veidotu mūsu jauniešus par veiksmīgiem pieaugušajiem rītdienā.