Rīgā, Ziedoņdārza rajonā, atrodas maza ieliņa – Sparģeļu iela. Šo vārdu tā nes jau vairāk nekā 140 gadus.
Leģenda stāsta, ka laikā, kad Sparģeļu ielas otrajā namā atradās bērnu patversme, mājā uz dzīvi esot apmeties rūķis, kuram patika iepriecināt grūtībās nonākušos bērnus. Pieaugušie to nekad nav redzējuši, bet bērni, kas dzīvojuši šajā namā, ar rūķi bija ļoti sadraudzējušies. Rūķītis bērnus uzklausīja, samīļoja, palīdzēja tiem mācīties, deva padomus, kā risināt grūtas situācijas, kā būt stipriem un veseliem. Bērni gribēja zināt, kā rūķīti sauc. Rūķis atbildēja: ”Sauciet mani par Sparģelīti.” Bērni pavadīja ar rūķīti kopā daudz laimīgu dienu. Pienāca laiks, kad patversmi likvidēja. Šajā namā vēlāk bija citas iestādes un iemītnieki, bet rūķītis šo namu nekad nav pametis, cerībā, ka kādreiz bērni šeit atgriezīsies. Tā arī notika. Vēlāk šo namu pat nosauca viņa vārdā – “SPARĢELĪTIS”.
Rudīte Žiļajeva
